Intervija ar Maiku D'Antonio no grupas “Killswitch Engage”.

Ibanez: Kāda izdevās Jūsu nesenā turneja kopā ar "Dragonforce", "Chimaira", un "He Is Legend" grupām?

Maiks: Tā izdevās diezgan pārsteidzoša. Tā bija mūsu pirmā, oficiālā, kopējā turneja pa ASV. Klausītāju pūļi bija lielāki kā mēs jebkad bijām redzējuši. Bijām mazliet uztraukušies sakarā ar to, ka pēc pēdējā ieraksta veselu gadu nebijām nekur uzstājušies, nebijām pat pārliecināti par to, vai kāds mūs vispār atcerēsies. Tomēr klausītāji atgriezās "pilnā sastāvā". Priekš mums tā patiešām bija sirdi kurinoša pieredze.
Ibanez: Vai bija arī kāda īpaša uzstāšanās reize, kas kaut kā Tavās acīs sevišķī izcēlās ?
Maiks: Tās, kas notiek mājās - tās vienmēr ir īpašas. Notiek īpašas lietas un mēs vienmēr cenšamies tās padarīt pēc iespējas aizraujošākas. Mūsu DVD iznākšanas reize bija kaut kas tamlīdzīgs, vienmēr cenšamies mūsu klausītājiem sniegt tik daudz, cik mūsu spēkos. Uzstāšanās reize Fīniksā - tas bija lielākais turnejas pārsteigums. Uzstāšanās notika ārā, praktiski visas vietas bija aizņemtas, kopā 5000 cilvēku. Priekš mums tā patiešām bija sevišķi īpaša diena.
Ibanez: Kā Tev šķiet, kā ir mainijusies Tava bassģitāras "spēle", sākot no paša pirmā albūma iznākšanas, līdz "Kad dienas gaisma pazūd" albūmam ?
Maiks: Džoela un Ādama klātbūtnē esot, kuri ne tikai ir lieli ģitārspēles "perfekcionisti", bet arī labi mūzikas teorijas pārzinātāji, esmu apguvis daudz ko jaunu. Viņi abi prot izvilināt no katra grupas dalībnieka to labāko, tas ir apbrīnojami. Esot kopā ar viņiem vienmēr sajūtu, ka iemācos ko jaunu. Līdz šim visu esmu apguvis pilnībā pašmācības ceļā. Nekad mūžā nekur neesmu apmeklējis basģitāras stundas. Kad grupā ir dalībnieki, kas ne tikai var man "ieteikt" kaut ko spēlēt, bet gan arī uzvest uz "pareizā ceļa", tas patiešām spēj daudz ko palīdzēt. Tas ir kā skolotājs, kas atrodas blakus un spēj Tev kaut ko pamācīt katru dienu.
Ibanez: Kā Tev šķiet kāda ir pamata loma basģitāristam grupā ?

Maiks: Tas atkarīgs no grupas un tā, kāda stila mūziku tā pamatā izpilda. Grupai, kas spēlē "metālu" kā mēs - jo vairāk Tu noklīsti no "pamata", jo neskaidrāka var palikt mūzika. Jāsajūt pareizais mirklis, kad izdarīt papildus iespēli, lai nesajauktu "pamatu". Tas viss ir diezgan āķīgi. Protams, ir daudz un dažādu "iespēļu", kuras es vēlētos pievienot "Killswitch" partijām. Kad ejam studijā, es labprāt vēlētos izmēģināt dažādas lietas un Ādams teiktu, "Labi. Pamēģināsim, bet es domāju, ka darīsim tā." Parasti tas viss beidzas tā. Paliekam pie pamata notīm un pareizajiem mirkļiem, kad izdarīt kādu papildus iespēli. Jāpaliek pie pamatiem un jāapzinās, ka esi fundaments nevis solo ģitārists.

Ibanez: Kad Tu sāki spēlēt Ibanez basģitāras ?
Maiks: Laikam kaut kad ap 2001.gadu. Palūdzu Džoelu un Ādamu, lai izvēlas priekš manis vis optimālāko bassu. Tā mēs devāmies uz "Ģitāru Centru" un viņi priekš manis izvēlējās dažādus bassus (no kuriem vairākums bija Ibanez). Sākotnēji es spēlēju ar "Ergodyne" modeli, tas bija ļoti ērts. Esmu viens no tiem, kam patīk savu bassu uz skatuves daudz pārnēsāt, un tas bija tik ļoti viegls, ka varēju to veikt bez īpašas piepūles. Nākamais solis bija - SRX700, kuru jūs, man šķiet, bijāt ļoti nesen prezentējuši. Kopš tā brīža izvēlos tikai šo modeli. Tas patiešām ir ļoti ērts.
Arī skaņas noņēmēji ir apbrīnojami. Dažādi uzņēmumi man ir prasījuši, lai ielieku citus noņēmējus un novērtēju to skanējumu, bet vienmēr esmu atgriezies pie oriģinālajiem. Tie rezonē labāk un izdod stingrāku toni.
Ibanez: Kas bija pats svarīgākais, kad tika veidots Tavs "paraksta" bass ?
Maiks: Daudz kas bija atkarīgs no manas pieredzes spēlējot ar SRX sērijas basģitārām. Anulēju "toņa" pogu - potenciometru un, nedaudz uz leju, pārvietoju "skaļuma" pogu - potenciometru. Ir iespējamas tik daudz variācijas, ar kuru palīdzību var iegūt vajadzīgo toni, tomēr es izlēmu, ka priekš manis vispareizākais variants būs "0" variācijas, nekā mocīšanās ap "30" dažādām pogām. Pats svarīgākais bija - anulēt visas kontroles iespējas un atstāt tikai skaļuma regulācijas iespēju.
Viss pārējais tik ļoti neatšķīrās. Nedaudz pamainiju korpusa formu. Vēlējos, lai tā mazliet vairāk atgādinātu par "smagākas mūzikas novirzienu". Noņēmu pavisam - ladu marķierus, jo tos neizmantoju nemaz. Atstāju ladu atzīmes. Krāsojums - melns. Man vienmēr ir paticis šis krāsojums, tam visam pāri - gluds un spīdīgs klājums. Domāju, ka tas viss nebūs par daudz, lai pārizceltos citu acīs. Neesmu no tiem, kas grib pārāk izcelties. Man patīk lietas veidot vienkāršas, bet, pievēršot nedaudz vairāk uzmanības - var saskatīt daudz un dažādu aktuālu nianšu. Jūtu, ka šīs basģitāras dizains spēj to paveikt. Katrs, kas to papētītu, teiksim stundas laikā, atrastu kaut ko priekš sevis.

Ibanez: Kurš izdomāja par zīmējuma esamību un būtību uz Tava "paraksta" basģitāras korpusa ?
Maiks: To izdariju es. Gribēju pievērsties kaut kam nedaudz atšķirīgam, kas neattiektos tik daudz uz "grupu", bet pasniegtu mani kā mākslinieku un personību. Vēlējos uzzīmēt kaut ko, kas spētu attēlot niknumu un negantumu, bet netiktu izmantota "grupa". Tā tas sanāca. Tik neganta un nikna cik sanāca, lai arī paliek.
Ibanez: Vai Tu pats arī to uzzīmēji ?
Maiks: Esmu grafiskais dizainers, darbojas ar datora palīdzību. Nevaru pilnībā visu labi uzzīmēt, bet spēju labi, ar datoru, salikt kopā atsevišķus elementus. Daudz strādāju ap dažādu grupu lietām un šajā jautājumā daru pilnībā visu priekš "Killswitch".
Ibanez: Ko visvairāk ceri sagaidīt no nākotnē plānotajām "Eiro" un "Warped" tūrēm ?
Maiks: Protams, ka "Download" festivālu. Tā būs mūsu otrā reize, kad piedalamies "Download" festivālā, un pirmā reize bija diezgan spraiga. Vienkārši, uzstāties tik daudzu cilvēku priekšā....ja pārāk daudz par to sāc domāt, var sākt trīcēt ceļgali. Ir sajūtams diezgan liels uztraukums, tajā pašā laikā - viss, ko vēlies darīt, ir uzstāties. Iekšā valda nemiers un doma par uzstāšanos.
Atceros kā mēs 2005.gadā aiz priekškara gaidijām savu uzstāšanās kārtu un Hovards, mūsu vokālists, pagriezās pret mani un teica, "Paklau, vai zini cik daudz cilvēku ir ārā ?" Es atbildēju, "Lūdzu nesaki man." Pirms devāmies ārā uz skatuves, viņš saka, "Apmēram 75,000". Es viņam atbildēju, "Ak Tu stulbeni !" [Maiks iesmejas] Parasti gan būtu jābūt ap 100,000 apmeklētājiem, mēs uzstājāmies tieši pirms "Evanescence" un "Iron Maiden". "Iron Maiden" noteikti tur tika gaidīts jo īpaši. Lai vai kā, pūlis noteikti tika "uzvilkts". Tas ir ļoti nozīmīgs pasākums, kurā nespējam vien sagaidīt savu kārtu, lai uzstātos.

Nekad neesam uzstājušies kādā vasaras festivālā, kas nebūtu "balstīts ar" metāla mūziku. Esam uzstājušies "Taste of Chaos", kas ir kā "Warped" tūres ziemas versija. Tur esam piedalijušies divas reizes. Abās viss patiešām bija lieliski, pavisam cita veida "pūlis". Kliedzošas, 16 gadīgas meitenes - labāk nekā "pūlis" ar kliedzošiem, 20 gadīgiem puišiem [Maiks iesmejas]. Esi tik ļoti pārsteigts, kad dodies laukā, lai uzstātos, un domā, ka no pūļa būs jādzird "zemfrekvenču kurnēšana", tā vietā dzirdi vieglu, "augstfrekvenču spiegšanu." Patiešām vēlējāmies uzstāties kādā vasaras sarīkojumā, kas nebūtu tik ļoti balstīts un ierobežots ar grupām, kuras visas spēlē metālu, tajā pašā laikā - mums nebūtu iebildumu būt šī pasākuma "smagākajai" grupai. Tas noteikti palīdz "nepazust" uz kopējā fona.

Ibanez: Kādi ieteikumi jaunajiem mūziķiem ?
Maiks: Varu tikai padalīties ar dzīves pieredzi no tā, kas notika ar mani. Vecāki ļoti piešējās tam, ka nodarbojos ar mūziku. Viņi nepārtraukti man atgādināja, ka jāstājas koledžā, jāmeklē īsts darbs, lai es tik ļoti nesatraucos par mūzikas lietām. Mūzika patiešām ieņēma ļoti svarīgu lomu manā dzīvē. Rakstiju savu mūziku, organizēju grupas. Diezgan daudz nodarbojos ar turneju organizēšanu, veicu mākslinieciskos darbus, stādiju turnejas maršrutu, sazinājos ar aģentiem....tas praktiski bija mans personīgais bizness. Saviem vecākiem nevēlējos uzgriezt muguru, taču patiešām - šīm turneju organizāciju lietām pievērsu lielu uzmanību.
Apmeklēju koledžu, grafiskā dizaina novirzienā, un visu laiku mani pasniedzēji man atgādināja, lai es mazāk pievēršu uzmanību visām, ar mūziku saistītajām lietām. Tie teica, "Tu tiksi piekrāpts un nekad nespēsi atrast darbu, ar grafiskā dizaina novirzienu, būdams mūziķis vai priekš mūziķiem. Tu nespēsi nopelnīt pietiekami daudz naudas. Tev jāmeklē cita nozare un jāpievēršas kam citam." Vienkārši jutu, ka cilvēki man apkārt, nemitīgi mēģināja iestāstīt, lai to visu pametu.

Patreiz esmu sasniedzis to stadiju, kad varu pievērsties grafiskajam dizainam, kad vien to vēlos un priekš kā to vēlos, jebkurā stilā. Man pieder grafiskā dizaina uzņēmums, kas darbojas samērā veiksmīgi, to es kontrolēju no mājas. Ar mūziku nodarbojos, lai pelnītu personīgi dzīvošanai. To darot, es pat varu samaksāt īri [Maiks iesmejas]. Vienkārši jūtu, ka mana dzīve iegājusi pareizajās sliedēs samērā veiksmīgi, jo nemēģināju nepārtraukti klausīt cilvēkus sev apkārt, bet dariju to, ko vēlējās mana sirds. Mans ieteikums - ja jūti, ka Tava sirds to patiešām vēlas, nekam nevajadzētu Tevi apturēt. Dari to, kas Tev liekas pareizākais. Tomēr esi drošs, lai 40 gados nebūtu jānakšņo uz vecāku dīvāna [Maiks atkal iesmejas].